Servisa Roamer dibinātāji mēdz stādīties priekšā kā „latviešu skaips”, bet reklāmas materiālos savu produktu dēvē par „rouminga slepkavu”. Tuvākajā laikā kļūs skaidrs, kāds tirgū ir pieprasījums pēc šāda „slepkavas”. Potenciālā auditorija — 300 miljoni cilvēku.


Kāds bija sākums…

Artjoms Križanovskis : —  Pēc tam, kad pārvācos uz Kanādu, godīgi sakot, man šķita, ka tur es arī piezemēšos. Kādu laiku strādāju tur dažādās IT kompānijās, taču pēc tam kļuva garlaicīgi — sagribējās adrenalīnu. Tā nu es atgriezos Rīgā. Uzreiz jāsaka, tur nu es saņēmu pilnu devu adrenalīna. Pēc sarunas ar paziņu mēs Rīgā atvērām pirmo inteliģentu interneta portālu Baltijas valstīs — www.intelligent.lv. 

Taču drīz vien izjutām milzīgu vilšanos par latviešu žurnālistikas līmeni un slēdzām šo projektu (tas, kāpēc vīlāmies, ir atsevišķa sarunas tēma). Taču uz šī resursa bāzes mēs nodibinājām paši savu reklāmas aģentūru, bet pēc tam pievērsāmies interneta risinājumu izstrādei.
 
Rezultātā kopā ar draugu Dmitriju Morevu nodibināja aģentūru Arcana. Pēc tam mums pievienojās Niks Ustinovs (servisa Inbox.lv dibinātājs — IMHOclub.lv piez.). Rezultātā aģentūra nodarbojas ne tikai ar vietņu izstrādi, bet arī ar savu IT projektu (tie vēl tiek dēvēti par start-up) izveidi. 
 
Patiesībā Roamer ideju piedāvāja Niks Ustinovs. Pēc tam, kad viņš pavadīja ziemu Taizemē, viņu sāka mocīt jautājums: kāpēc sarunas minūte roumingā maksā vairāk, nekā minūte lidmašīnā? Mēs nolēmām cīnīties pret šo netaisnību.
 
Pēc tam mums jau pievienojās citi cilvēki, un mēs šī projekta vajadzībām nodevām atsevišķu firmu. Šodien Roamer komandu vada Niks, un mēs viņam palīdzam, kā varam.


Izstādē The Next Web`2013:




Zvani no Amerikas par 12 centiem

— Roamer ir jāmaina cilvēku paradumi. Visiem taču zināms, ka cilvēki parasti baidās zvanīt uz citām valstīm, — viņi pilnīgi pamatoti uzskata, ka tas var beigties ar milzīgu rēķinu.  

— Šobrīd produkts — viedtālruņiem paredzēts pielikums — ir gatavs. Pieejama lietojumprogramma platformām iOS un Android, tiek izstrādātas programmas Blackberry un Windows Mobile. 

Tas izskatās sekojoši. Pirms doties uz ārzemēm, cilvēks, tā sakot, „pieparko” savu numuru (šajā laikā ienākošie zvani tiek pāradresēti uz mūsu servisa centru). Cilvēks ierodas citā valstī un iegādājas jebkuru vietējo priekšapmaksas SIM karti. Viņš to ieliek telefonā Latvijas kartes vietā, un pēc aktivizācijas izrādās, ka viņa Latvijas numurs ir pievienots tās valsts kartei, kurā viņš atrodas. 
 
Tas taču ir interesanti: ierasties Amerikā un zvanīt no Latvijas numura par 9 centiem minūtē, bet saņemt zvanus par 5 centiem minūtē? Tarifi Maskavā: 20 centi minūtē par izejošajiem zvaniem uz Latviju, par ienākošajiem — 16 centi. Pie tam mūsu tehnoloģijas pamatā ir GSM, tātad tā neprasa pastāvīgu interneta pieslēgumu, kā tie paši Skype vai Blackberry. Mēs izmantojam atrašanās valsts operatora infrastruktūru. Šobrīd Roamer iespējams „pieparkot” 54 valstīs. Vairākās valstīs tas pašlaik nav iespējams, piemēram, Uzbekistānā un Baltkrievijā.)

Ienākošie zvani no interneta pieslēguma esamības nav atkarīgi, taču, kad lietotājs gatavojas zvanīt, telefonā atveras lietojumprogramma un izvēlas nepieciešamo numuru. Kad sākas zvans, rodas nepieciešamība pēc interneta. Kad savienojums ir veikts, tas vairs nav vajadzīgs, sakari rit caur GSM. Tātad vajadzība pēc interneta ir minimāla — tikai zvana inicializācijai.
 
Ko lietotājs saņem rezultātā, neskaitot to, ka zvani uz mājām uzreiz maksās gandrīz vai par 97% mazāk salīdzinājumā ar rouminga cenām?
 
Viņa telefonā ir vietējā SIM karte, un parasti tās komplektā ir, piemēram, kāda interneta pakete. Bet internets ārzemēs ir varen dārgs, ja to pirkt jebkādā citā veidā. Turklāt viņam ir arī vietējais numurs, kas arī bieži vien var noderēt.

Servisa lietošana „dzīvē”:





Potenciālā auditorija — 300 miljoni cilvēku

— Izskatās interesanti, kaut arī, spriežot pēc visa, lietošana nav vienkārša: nepieciešama vietējā priekšapmaksas karte, tuklāt vēl ar interneta „porciju”. Bet kas ir jūsu konkurenti? Vai varat savu servisu salīdzināt ar citiem tirgū esošajiem piedāvājumiem?

— Ņemsim, piemēram, tūristu SIM kartes. Pirmkārt, jūsu numurs nesaglabājas, tagad jums ienākošajiem zvaniem ir kaut kāds igauņu numurs(!). Ienākošos zvanus jūs saņemat bez maksas, taču cilvēki nezvana uz ārzemēm uz igauņu numuriem, jo viņiem šie zvani izmaksā ļoti dārgi — tarifs ir 20 — 50 centi minūtē. Arī izejošie maksā nenormāli dārgi — 50 līdz 80 centi par zvanu no igauņu numura. Par interneta pieslēgumu pat nav, ko teikt: vai nu tā nav vispār, vai tā cena ir pielīdzināma pat ne zeltam, bet platīnam.
 
Tagad pāriesim pie Skype. Pirmkārt, tā lietošanai ir vajadzīgs kvalitatīvs internets, otrkārt, arī šajā gadījumā numurs nesaglabājas. Nekādu ērtību, nekādas mobilitātes, zvanu kvalitāte uz parastajiem telefoniem klibo. Laba ir tikai cena. Ja salīdzināt cenas, mūsējās ir augstākas salīdzinājumā ar Skype, apmēram par 20 — 50%. Taču atkārtošu: sakaru kvalitāte ir pavisam citāda. Jāpiebilst, ka Skype ir dažādi slēptie tarifi, kuru dēļ jūs būsiet spiesti piemaksāt par dažādiem pakalpojumiem.

Jā, ir izstrādāta arī tehnoloģija Truphone, kas ļauj izmantot mobilos sakaru un internetu, pie tam nemaksājot par roumingu. Burtiski pirms dažiem mēnešiem Romāna Abramoviča fonds šī projekta attīstībā ieguldīja 70 miljonus sterliņu mārciņu. Viņi izstrādāja ”gudru SIM karti”, kas pieņem tās valsts operatora pozīciju, kurā atrodas lietotājs. Taču viņiem izvēlei tiek piedāvāti tikai trīs numuri: Austrālijas, ASV un Lielbritānijas. Bez tam maksa par starptautisko savienojumu tik un tā tiek iekasēta… 

— Kādi pašlaik ir jūsu rādītāji?

— Mūsu pojekts startēja 5. jūlijā, un pašlaik mums ir 4500 aktīvi lietotāji. Bija liels skaits publikāciju, arī Rietumu presē. Pie aktīvas popularizācijas mēs vēl neesam ķērušies, izvēlamies tirgu un popularizācijas kanālus, analizējam konversiju.
 
Starp mūsu klientiem ir Amerikas, Lielbritānijas, Āzijas un Eiropas valstu iedzīvotāji. Paralēli norit pārrunas ar potenciālajiem partneriem, piemēram, tūrisma aģentūrām utt.

— Ar kādu auditoriju jūs rēķināties? 

— Ik gadus ceļojumos dodas 1 miljards cilvēku, no viņiem puse izmanto viedtālruņus, no šīs puses 75 procentiem telefoni nav piesaistīti noteiktiem operatoriem. Tātad apmēram 300 miljoni cilvēku. Tie veido mūsu potenciālo auditoriju…


Ar ko piesaista amerikāņu bizness

— Divas nedēļas pirms projekta starta devāmies uz konferenci The Next Web Amsterdamā. Iekārtojām stendu, nodemonstrējām projektu, uzklausījām speciālistu viedokli. Informācija tika publicēta profesionālajā presē. Tur mēs sapulcējām 200 beta-testētājus (tie ir cilvēki, kuri profesionālu vai personisku apsvērumu dēļ interesējas par tehnoloģiju inovācijām un ir gatavi tās testēt un sniegt izstrādātājiem atsauksmes). Ja saņēmām no viņu puses pamatotu kritiku, tūlīt pat ķērāmies pie produkta uzlabošanas. 

Taču galvenais bija tas, ka tur mēs sastapāmies ar riska kapitāla fondu pārstāvjiem, uzklausījām, ko viņi vēlas no mums. 

— Jums ir nepieciešamas nopietnas investīcijas?

— Jā, investīcijas mums ir vajadzīgas. Produkts jau attīstās, taču mums gribētos paātrināt izaugsmi, dot tam spēcīgu stimulu. Nauda nepieciešama reklāmai, popularizācijai, līdzdalībai konferencēs, produkta lokalizācijai, atbalsta dienestu organizācijai dažādās valstīs, pastāvīgai produkta pilnveidošanai.
 
Pašlaik mēs regulāri tiekamies ar dažādiem investoriem. No visām pusēm — ar Latvijas, Krievijas un Vācijas fondiem. Man ir iepatikusies saskarsme ar amerikāņu riska kapitāla fondiem. Viņi precīzi saprot mūsu biznesa modeli, un gandrīz visiem amerikāņu riska kapitāla fondiem ir sava panākumu vēsture. Gribētos saņemt ne tikai naudu, bet arī tālāku palīdzību: lai viņi pavērtu kādas mums nepieciešamas durvis, iepazīstinātu mūs.
 
Taču iespējamas investīcijas no jebkuras valsts. Amerikā ir kaut kas tāds, kas man patīk — tur par priekšrocību tiek uzskatīts fakts, ka tev jau ir bijusi neveiksmīga pieredze. Jā, kaut kas nav izdevies, taču tu ej tālāk, mēģini no jauna! Pie mums tādi cilvēki tiek uzskatīti par neveiksminiekiem: sak, vai tad ir vērts ar tādiem strādāt! Attieksme ir pavisam citāda. 

Arī kompāniju izveides princips rietumvalstīs atšķiras no mūsējā, tāpat kā pieeja darbam kopumā. Piemēram, tur par normālu tiek uzskatīta situācija, kurā start-up vispirms sapulcina auditoriju, un tikai pēc tam sākas produkta monetizācija.

— Cik zinu, daži start-up speciālisti no Latvijas devās uz Ameriku, lai pārņemtu pieredzi. Vai jūs arī bijāt viņu vidū? 

— Jā, es piedalījos Latvijas IT uzņēmēju braucienā uz Krama ieleju. Braucienu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Protams, ir labi, ka viņi vispār organizē šādus braucienus, taču, godīgi sakot, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija ievērojami atpaliek no šādu programmu organizēšanas viedokļa. Aģentūra organizēja vairākas tikšanās, taču es ar savu komandu arī gatavojos šim braucienam, tāpēc mana programma bija daudz piesātinātāka. Rezultātā man bija nevis trīs, bet gan astoņpadsmit tikšanās.
 
Jāsaka, ka amerikāņu uzņēmējdarbības vidē mani visvairāk pārsteidza „networking” — sakaru spēks. Tu ierodies kompānijā, prezentē savu projektu. Tev saka: mēs nevaram strādāt ar jums tādu un tādu iemeslu dēļ, taču mēs tūlīt piezvanīsim vai uzrakstīsim vēstuli tam un tam. Un patiešām, zvana un raksta. Viņiem nav slinkums, viņi nežēlo tam laiku. Rezultātā tu vienā rāvienā „apaudz” ar sakariem.
 
Ja visu darīt pareizi, piecu biznesa kontaktu vietā tev parādīsies piecpadsmit un tā tālāk — ģeometriskā progresijā. Turklāt viņi to visu dara ļoti labprāt, iespējams, cerot, ka pēc kāda laika arī tu varēsi palīdzēt šim cilvēkam. Latvijā cilvēki tā nedara, ja vien runa nav par tuvu draugu vai biznesa partneri. Cilvēki nav ieinteresēti tev palīdzēt. Kāpēc gan? Viņi taču no tā nesaņems nekādus procentus... kaut arī vajadzētu saprast, ka agrāk vai vēlāk arī viņi gūs no tā labumu.


Kad ir alternatīva

— Vai esat rēķinājis, kāda summa jums vajadzīga, lai pienācīgi attīstītu projektu? 

— Protams. Vispirms 500 tūkstoši dolāru, lai pārbaudītu un noregulētu visus popularizācijas kanālus. Pēc tam jau būs vieglāk uzsākt nākamo finansējuma raundu, kas nonāks keš-mašīnā ar nosaukumu Roamer. Šādi raundi parasti sastāda apmēram piecus miljonus eiro (vai dolāru). Taču no fondu viedokļa tā nav īpaši liela naudas summa.

— Vai esat jau ticies ar fondiem, kas spēj investēt jūsu projektā tādu naudas summu?

— Jā, protams.

— Kas tad viņiem ir vajadzīgs no jums, lai viņi jums piešķirtu šo naudu? 

— Viņi vēlas, lai mēs savāktu noteiktu skaitu aktīvu lietotāju, ar ko pašlaik nodarbojamies. Viņi vēro intensitāti, ar kādu pieaug to skaits, kā viņi sadarbojas savā starpā, kā sadarbojas ar mums, kā pieaug un krītas apmaksas apjoms. Kā norisinās lokalizācija dažādos tirgos. 

— Tātad vispār nav ne runas par to, va viņi tic šim projektam, vai ne? Vienkārši pliki cipari...

— Ticība arī ir vajadzīga, it īpaši pašā sākumā, kad ciparu nav, taču, jo tālāk, jo labāk šo ticību iespējams novērtēt ciparos. Kad fondi un kompānijas laiž klajā IPO lietojumprogrammas, kas nes 62 milj. dolāru peļņu gadā, neviens nespēlē „ticu — neticu”. Pastāv precīza analīze. Komanda. Produkts. Niša. Biznesa risinājums. Tas viss veido noteiku formulu, tiek pētīta saņemtā statistika un pieņemts lēmums. 

— Vai no tāda veida investoru viedokļa jūsu komandai ir nepieciešama noteikta pieredze darbā ar globāliem projektiem? Vai tā jums ir?

— Latvijas mērogā mums, protams, ir ļoti liela pieredze. Varētu teikt, ka tā ir reģionāla pieredze Baltijas valstu, Ukrainas un Krievijas mērogā. Taču, ja runa ir par globālo līmeni, tādu fondu acīs mēs vēl  esam putnēni. Taču tas viņus nebiedē. Viņiem ir svarīgi zināt, ka mēs ievērosim spēles noteikumus un pie tam precīzi zinām, kurp dosimies tālāk. Investorus var atbaidīt, piemēram, īpašnieku vēlme pēc iespējas ātrāk pārdot servisu un nokāpt no skatuves. Neviens nevēlas pirkt servisu bez komandas.

— Vai laiks nav kļuvis par jūsu pretinieku? Kamēr potenciālie investori, piemēram, riska kapitāla fondi vēro jūsu rezultātus, to, kā pieaug Roamer lietotāju skaits, kāda cita komanda var tirgū ieviest analoģisku produktu. Ja viņiem būs pietiekami daudz naudas, piemēram, ja viņi paspēs vienoties ar citiem investoriem, viņi var paspēt padarīt savu produktu slavenu visā pasaulē. Kā Google, kā Skype…

— Pirmkārt, tam nepieciešams visai ilgs laiks. Mums tam bija vajadzīgi seši mēneši, taču mums jau bija prototips. Produkts, ko mēs radījām, pēc būtības, ir divu iepriekšējo servisu — VIR2SIM un Pozitel reinkarnācija. Tātad izstrādes laikam jāpieskaita prototipu izstrādei patērētais laiks. Otrkārt — uz veselību! Kā jau es teicu, auditorija ir 300 miljoni cilvēku. Pietiks visiem. Nevar būt tā, ka kādā segmentā visi lietotu vienu un to pašu produktu. Alternatīva ir gan Skype, gan Facebook. No otras puses, mums viss izdodas, izskatās tā, ka Roamer kļūs par dominējošo produktu.
 


Pāris vārdi par sevi:  Karjeru sāku Kanādā. Turpināju Latvijā kā Intelligent.lv mēdiju start-up speciālists. Vēlāk uz tā bāzes izveidoju aģentūru WE ARE INTELLIGENT. Pēdējos 7 gadus nodarbojos ar dažādu virzieniu IT projektu radīšanu. Vairāku start-up projektu līdzdibinātājs. Pastāvīgi meklēju jaunus dalībniekus mūsu biznesa iniciatīvām. Esmu pilnīgi pārliecināts par saviem mērķiem un nospraužu tos saskaņā ar savām iespējām. Priecāšos par jauniem kontaktiem. 
Twitter: artjoms_k 
Linkedin: lv.linkedin.com/in/akrizanovskis