Savs bizness
18.12.2013
Яков Карда
Основатель и креативный директор Getwear.com
Indi šūšana
Getwear un tā džinsu online konstruktors
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Nu, gribu jūs iepazīstināt – jaunais IMHOkluba spīkeris:
Jakovs Karda, viņa dzīvesbiedre un partneri trīs reizes kļūdījās, realizējot savu projektu – džinsu online konstruktoru. Vispirms kļūme tika pielaista dizaina biroja izvēlē, pēc tam – pieņemot darbā programmētājus. Rezultātā projekta realizācija aizkavējās par divarpus gadiem, un izdevumi pieauga desmitkārt. Trešo kļūdu partneri pieļāva, kad projekts jau darbojās: amerikāņu tirgus neieinteresējās par viņu piedāvājumu. Savukārt Getwear aizrāvās ar dizaina džinsu izstrādi. Pašlaik kompānija strādā ar peļņu – 40 000 dolāri mēnesī. Jakovs uzskata, ka kļūdas viņiem ir nākušas par labu.
Informācija:
BIZNESA SFĒRA: Džinsu konstruktors, džinsu šūšana
PROJEKTA DARBA SĀKUMS: 2012. gada pavasaris
PROJEKTA DARBĪBAS UZSĀKŠANAI NEPIECIEŠAMAIS BUDŽETS: $500 000
VIETNE: www.getwear.com/ru
Kā radās ideja
Mācoties Sanktpēterburgas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātes piektajā kursā mēs ar sievu Mašu metām pie malas nepabeigtos diplomdarbus un nolēmām doties mācīties uz Itāliju. Tas notika 2005. gadā. Mēs interesējāmies par modi un apģērba dizainu, brīvajā laikā abi šuvām. Maša devās uz piegriešanas un šūšanas kursiem, bet es iestājos Istituto Europeo di Design modes menedžmenta un mārketinga fakultātē. Tur satiku mūsu patreizējo partneri – indusu Nikelu Bafnu, kura ģimene jau vairākās paaudzēs strādā tekstila sfērā. Kopā izstrādājām vairākus izmēģinājuma projektus, piemēram, Dolce&Gabbana smaržu līnijas koncepciju un realizācijas stratēģiju un markas Etro brenda analīzi. No tā visa nekas netika realizēts, taču mēs sapratām, ka jūtamies labi, strādājot kopā.
Ideja par Getwear līdzīgu apģērbu konstruktoru mums ar Mašu bija ienākusi prātā jau studiju laikā Sanktpēterburgā. Modē neko izdomāt nevar: apģērbs sastāv no vienādiem savstarpēji aizvietojamiem elementiem, tāpēc dizains vienkārši nozīmē šo elementu kombinācijas. Biznesa izgudrošanas metodē nekā novatoriska nebija: piemēram, reiz kompānija Dell pirmā sāka komplektēt datorus pēc pasūtījuma.
Ko mēs izdarījām vispirms
Darbu pie projekta sākām pirms trim gadiem, taču testa režīmā startējām tikai 2012. gada janvārī. Visu šo laiku mums neveicās – nebijām izvēlējušies pareizos cilvēkus. Piemēram, indusi mums izstrādāja briesmīgi muļķīgu mājas lapu, un situāciju galu galā glāba Artjoma Gorbunova birojs Krievijā.
Pirms trim gadiem izdevās piesaistīt biznesa eņģeli. Tas bija uzņēmējs no Krievijas, ļoti noslēgts cilvēks, sens mans un vēl viena mūsu partnera – Vjačeslava Oļesika paziņa. Projekta realizācija izmaksāja desmitkārt dārgāk, nekā domājām – pusmiljonu dolāru, un mēs vēl joprojām ieguldām līdzekļus projektā.
Getwear ir reģistrēta ASV, Delavēras štatā. Tā ir vienkāršāk nodokļu ziņā, ērtāk ir veikt norēķinus ar klientiem. Galveno likmi izdarījām uz ASV tirgu. Tiesa, strādāt nācās ar Krieviju.
Ražošana
Mums nav neviena dizainera. Mūsu produkciju veido unikāli modeļi, ko lietotāji izveido paši vai pārveido džinsus, ko pirms viņiem izdomājuši citi lietotāji (otrais variants veido aptuveni 20% pārdošanas apjoma).
Nikels agrāk Indijā nodarbojās ar džinsu tekstilu, viņš personiski braukāja uz katru fabriku, runājās ar īpašniekiem un apsprieda nosacījumus. Pašlaik mēs strādājam ar fabriku Mumbajā. Neviens negribēja ķerties pie ražošanas, ja katram jaunajam modelim nav nekā kopīga ar iepriekšējo.
Lielākās problēmas radīja metāla elementu – kniežu, skrūvju, rāvējslēdzēju un mūsu firmas leibla ražotāja meklējumi. Trīs reizes mēs atradām ražotājus Ķīnā un Indijā, katru reizi apmaksājām paraugu partiju – vismaz 2 000 eksemplārus, taču kvalitāte mūs neapmierināja. Galu galā atradām fabriku Zviedrijā – WasaSweden. Tās produkcija ir ļoti dārga, taču nekad neesam vīlušies tās kvalitātē. Džinsu izgatavošanai izmantojam tikai japāņu firmas YKK ražotos rāvējslēdzējus.
Fabrika, ko atradām, stāvēja dīkā gandrīz divus gadus. Tās uzturēšana izmaksāja 5 000 dolāru mēnesī. No vienas puses, mēs tērējām naudu, taču no otras – pilnveidojām piegrieztņu izstrādes programmu. Mums bija jāizprot, kādi parametri klientam ir jāuzrāda, kādas mēdz būt figūras, kā ar šīm formām strādāt. Īpaši sarežģīti klājās ar sieviešu figūrām. Divarpus gadu laikā uzlabojām sistēmu. Ja būtu parādījusies iespēja startēt gadu agrāk, džinsu kvalitāte būtu daudz sliktāka.
Tirdzniecība
Viena pāra vidējā cena – 99 USD. Mēs orientējamies uz trim dažādiem tirgiem – Krievijā, ASV un Eiropā. Ļoti grūti ir atrast vidējo cenu, kas būtu pieņemama visiem. Ja džinsi kādam nav piemēroti (pašlaik tā notiek 5% gadījumu), uz sava rēķina pieņemam modeli atpakaļ, pāršujam un nosūtām klientam. Džinsu izgatavošana aizņem 10 dienas, vēl 3 – 7 dienas aizņem piegāde.
Pašlaik 60% pasūtījumu nāk no Krievijas, 30% — no ASV un vēl 10% — no angļu valodā runājošajām Eiropas valstīm. Oktobrī pārdevām 400 pārus džinsu. Sākotnēji mēs orientējamies uz Ameriku, testa darījumi sākās 2011. gada pavasarī. Taču mēs ātri vien sapratām, cik sarežģīti ir iekļūt ASV tirgū bez mārketinga budžeta un pārsteigt amerikāņu publiku. Vienlaikus sāka pieaugt pasūtījumu skaits no Krievijas, un mēs nolēmām pārorientēties.
Vispirms mēs pasūtījām reklāmu Artemija Ļebedeva JJ. Tas bija labākais risinājums – pasūtījumu skaits acumirklī pieauga. Nākamajā dienā banka iesaldēja mūsu kontu – viņiem šķita, ka esam nopelnījuši darījumos ar zagtām kredītkartēm: saņēmām 45 pasūtījumus dienā. Mēs panācām pašatmaksāšanos un saglabājam šo līmeni.
Perspektīvas
Paplašināt ražošanu un divkārt saīsināt viena pāra pašūšanai nepieciešamo laiku. 2013. gads ritēs ar skatienu uz Ameriku – no ekspansijas mēs atteikušies neesam. Tagad mūsu džinsi izskatās daudz labāk, pēc pusgadu ilga darba esam noregulējuši pasūtījumu un šūšanas sistēmu.
Drīz tiks uzsākta džinsu aksesuāru – siksnu un apakšveļas izvēle. Faktiski tas ir jauns projekts – papildināt sortimentu ar pavisam jaunām precēm. Perspektīvā, kad mūsu vārds tirgū jau būs zināms, sāksim ražot džemperus, virsjakas un cita veida apģērbu, — tas taču ir mūsu sākotnējais mērķis.
Padomi
— Nevajag ekonomēt uz apakšuzņēmēju rēķina. Labāk lai tie būtu visdārgākie materiāli, taču arī viskvalitatīvākie.
— Nevajag paļauties uz autoritātēm, citādi neizdosies tas, ko vēlaties jūs.
— Pastāvīgi kontrolējiet apakšuzņēmējus un izstrādātājus. Ņemiet vērā, ar parastu elektronisko saraksti nepietiek. Pieprasiet pieeju projekta vadības sistēmai un vērojiet visu.
— Necentieties ekonomēt uz testa pasūtījumiem. Ja jūs piedāvājat kompānijai lielu pasūtījumu, taču tā atsakās, nestrādājiet ar viņiem. Ja viņi nosaka pieticīgu cenu, apmaksājiet to. Rezultātā jūs pārliecināsieties par pareizu izvēli vai glābsiet sevi no lieliem izdevumiem, ja visu nāksies darīt no jauna.
P.S. no Priekšsēdētāja. Tā kā runetā ne vienu reizi vien jau ir rakstīts par kompāniju Getwear, šis raksts ir aizlienēts no vietnes hopesandfears.com. Interesanta informācija par Getwear biznesa izveidi un popularizāciju publicēta arī šeit:
Хабрахабр, окомпании.
Хабрахабр, история создания дизайна.
Хабрахабр, история программирования.
Man šķiet, IMHOkluba locekļus ieinteresēs iespēja forumā aprunāties ar spīkeri – Krievijas/Izraēlas biznesmeni.
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
Ivars Jakovels
VID pienākums ir iekasēt nodokļus
Nevis ražot "ukazus"
Валдис Калнозолс
Kā pacelt algas privātajā sektorā?
Vispirms tās jāpaceļ valsts sektorā
Вадим Иванов
Бизнесмен (по китайскому чаю)
''Sarkanais zīmogs'' iezīmogoja tirgu
Un kļuva par mūziku dvēselei
Сигне Балиня
Президент Латвийской ассоциации информационных и коммуникационных технологий
Valdība veicina konkurētspējas kritumu
Latvijas un IKT nozares