Svētdienā Rīgā notiks kārtējais Waffen SS Latviešu leģiona nacistu un viņu garīgo sekotāju gājiens. Šoreiz viņi atzīmēs 70. gadadienu kopš “viņu” Latvijas iesaistīšanās karā pret Krieviju un citām antihitleriskās koalīcijas valstīm.

Notiks kārtējais mēģinājums simboliski pabeigt šo karu, uzvarēt tajā un saņemt savu piekritēju pateicību. Tieši tāpēc jau gājiena dalībnieki svinīgi soļo ar valsts karogiem rokās, lai noliktu ziedus pie valsts galvenā pieminekļa galvaspilsētā, nevis piemin cīņās kritušos biedrus tālajā Lestenes memoriālā, kurš uzcelts īpaši šim nolūkam.
 
Vai patiešām latviešu leģionāri bija tādi varoņi, kā viņi paši apgalvo?

Vācu hroniku dokumentālie kadri, arhīvu dokumenti, kā arī liecinieku vārdi un ekspertu vērtējums liecina par to, ka lielākā daļa leģionāru piedalījās civiliedzīvotāju un neapbruņotu karagūstekņu iznīcināšanā gan Latvijas teritorijā, gan aiz tās robežām. Viņi iznīcināja savus kaimiņus par to, ka tie bija ebreji, čigāni, krievi un baltkrievi. Viņi piesavinājās savu upuru mantību, nodedzināja mājas un nedaudzos starp dzīvajiem palikušos ieslodzīja koncentrācijas nometnēs.
 
Sāp sirds, skatoties filmu, kas liecina par latviešu nacistu noziegumiem, taču neskatīties — tas būtu noziegums. Tā būtu jāredz, it īpaši latviešu skolās ideoloģiski apstrādātajiem jauniešiem. Leģionāra diena Rīgā tiek atzīmēta par godu cīņām, kurās 1944. gada 16. martā leģions iesaistījās pret Sarkanās Armijas daļām. Taču Austrumu frontē latviešu brīvprātīgo leģioni sāka cīnīties SS armiju sastāvā jau 1941. gada rudenī.

Šādas faktu neatbilstības iemesls ir vienkāršs: 1944. gada sākumā cīņā tika sūtīti latviešu puiši, ko vācieši bija iesaukuši karadienestā ar varu. Uz šiem cilvēkiem Nirnbergas tribunāla spriedums neattiecās. Taču gandrīz simt tūkstoši cilvēku brīvprātīgi iestājās Waffen SS karaspēkā pirms 1944. gada 16. marta. Tieši viņi pastrādāja noziegumus pret cilvēci; tieši viņus nosodīja Nirnbergas tribunāls. Piemiņas dienas sasaiste ar 1944. gada 16. martu ļauj Latvijas valdībai visus Waffen SS dienējušos leģionārus uzskatīt par vācu piespiedu mobilizācijas nevainīgajiem upuriem.

Šāds paņēmiens — noziegumos  pret cilvēci vainīgo leģionāru reabilitācija — nav īpaši pārliecinošs. To iespējams izmantot tikai sabiedriskās apziņas totālas kontroles apstākļos, kā arī manipulējot ar plašsaziņas līdzekļu darbību.  Puslīdz labi tas darbojās daļēji slēgtajā Latvijas informatīvajā telpā, taču pēdējā laikā tas vairs nelīdz.
 
Tāpēc Latvijas valdība ir nolēmusi slēgt visas diskusijas par šo nozīmīgo vēsturisko tēmu. Tāpēc ir parādījies ieteikums iekļaut Kriminālkodeksā pantu, kas paredz brīvības atņemšanu uz trim gadiem par padomju un vācu okupācijas apšaubīšanu. Nemaz nebūs grūti šo pantu piemērot ikvienam, kas atļaujas kritizēt Waffen SS Latviešu leģionu.

Saskaņā ar jauno likumu brīvības atņemšana uz trim gadiem draud ne tikai par filmas „16. marts” uzņemšanu, bet arī noskatīšanos, tāpēc steidzieties noskatīties, kamēr tā vēl nav aizliegta Latvijā.
 
16. marts
 
<)>